
DAŽĀDĀS MĀJAS
Bērni pēta, kā mājas atšķiras pēc izskata, lieluma, daļām un izmantotajiem materiāliem, un domā par to saistību ar apkārtni un cilvēku vajadzībām. Kopīgo pieredzi veido māju modeļu apkaime: mazākie atpazīst un novieto māju, vidējā posma bērni salīdzina un grupē, vecākie pamato modeļa risinājumu un pārbauda to darbībā.
Kopīgā pedagoģiskā līnija
Pamanu un atpazīstu → salīdzinu un grupēju → pamatoju un modelēju. Pētījuma centrā ir māju dažādība, būves daļas, materiāli un novietojums apkārtnē. Telpu iekārtošana un sadzīves priekšmetu novietošana šajā plānā nav galvenais saturs.
| Pakāpe | Bērna galvenā darbība | Kopīgās pieredzes ieguldījums |
|---|---|---|
| 2–3 gadi | Pamana atšķirīgas pazīstamas mājas un atrod atbilstošu lielu modeli | Atpazīst māju un novieto to uz kopīgās pamatnes |
| 3–5 gadi | Salīdzina māju daļas un materiālu paraugus, grupē pēc vienas nosauktas pazīmes | Pievieno salīdzināmus modeļus un izstāsta grupējuma pazīmi |
| 5–7 gadi | Sasaista mājokļa lietojumu ar apkārtni un cilvēku vajadzībām, pamato un pārveido modeli | Izveido modeļa ieceri, pārbauda piekļuvi un izskaidro izmaiņu |
Kopīgais jautājums: “Kādas mājas pamanām un kas palīdz tās izmantot?” Darbības atkārto un savieno bērnu gatavībai piemērotā secībā; katra joma nav obligāti atsevišķa nodarbība.
Pamanu un atpazīstu dažādas mājas
Galvenā doma: mājas var izskatīties atšķirīgas. Bērns pazīstamu piemēru vidū pamana māju un atrod tai atbilstošu lielu modeli vai attēlu. Nav jānosauc mājas tips vai būvmateriāls.
Sagatavošanās: divi vai trīs lieli, satverami māju modeļi vai kastes ar nostiprinātām detaļām, tiem atbilstoši lieli fotoattēli un liela rotaļu figūra. Izvēlas bērniem apkārtnē pazīstamus piemērus, piemēram, atsevišķu māju un daudzdzīvokļu māju. Katram modelim ir skaidri saskatāmas durvis un jumts. Sīkas detaļas nepiedāvā.
Integrētā rotaļdarbība Kādu māju atradām
Pedagogs atnes lielu rotaļu figūru un divus māju modeļus. Bērni kopā aplūko vienu fotoattēlu, parāda tajā māju un meklē atbilstošo modeli. Pedagogs nosauc vienu redzamu pazīmi: “Šai mājai ir augsts jumts.” Bērns parāda jumtu vai atkārto norādi, novieto figūru pie durvīm un aiznes māju uz kopīgās apkaimes pamatni. Nākamajā reizē ar tiem pašiem priekšmetiem atkārto īsu secību: pamanu → atrodu → novietoju.
Bērna ieguvums: sasaista attēlā redzamo māju ar konkrētu priekšmetu un iesaistās īsā kopīgā darbībā.
Matemātika Tā pati māja liela un maza
Piedāvā viena un tā paša mājas modeļa divus izmērus, saglabājot pārējās pazīmes līdzīgas. Bērns parāda lielo un mazo, pēc parauga pieliek vienu figūru pie vienas mājas. Jautā “Kur ir tāda pati?” un ļauj savietot divus vienādus māju attēlus. Atšķirīgu māju tipu atpazīšanu un izmēra salīdzināšanu veic atsevišķos īsos soļos.
Bērna ieguvums: praktiski pamana vienādību, lieluma atšķirību un atbilstību viens pret vienu.
Valodas darbība Parādi māju un jumtu
Pedagogs īsi komentē bērna darbību: “Tā ir māja”, “Te ir durvis”, “Liec blakus”. Bērns parāda nosaukto daļu vai izvēlas vienu no diviem priekšmetiem, mēģina nosaukt vai atkārtot īsu frāzi. Skatiens, žests un darbība ir pieņemama atbilde. Mājas tipu nosaukumus pedagogs lieto dabiski, neprasot tos iegaumēt.
Bērna ieguvums: saprot konkrēta priekšmeta un darbības nosaukumu, izmanto vārdu vai norādi, lai iesaistītos sarunā.
Sociālā joma Darbojamies pie kopīgās pamatnes
Bērns ar pieaugušā atbalstu izvēlas vienu modeli, īsu brīdi pagaida un novieto to brīvā vietā. Pedagogs rāda, kā palūgt priekšmetu un saudzīgi to padot. Ja bērns grib runāt par savām mājām, viņš var to darīt, taču personisku stāstu neprasa.
Bērna ieguvums: piedalās kopīgā rotaļā un pieredz, ka katra bērna izvēlei ir vieta.
Praktiskā darbība Saliekam māju no lielām daļām
No platiem klučiem un vienas lielas, vieglas jumta daļas bērns pēc pedagoga parauga saliek māju: noliek pamatdaļu un uzliek jumtu. Rotaļā ar figūru parāda “pie mājas” un “blakus mājai”; kustoties aiznes detaļu uz pamatni. Būvē uz grīdas, izvēloties stabilas, vieglas daļas.
Bērna ieguvums: savieno divas lielas daļas veselumā un seko vienkāršai darbību secībai.
Jēdzieni un vārdi: māja, jumts, durvis, logs, liels, mazs, tāds pats, te, blakus, lieku, nesu.
Pedagoga atbalsts: sāk ar divu priekšmetu izvēli un vienu pazīmi. Ja atpazīšana vēl grūta, modeli un foto noliek blakus. Ja izdodas, piedāvā otru pāri, saglabājot to pašu uzdevumu.
Paredzētie novērojamie rezultāti: bērns parāda māju starp diviem atšķirīgiem attēliem, ar atbalstu atrod tai atbilstošu modeli, pamana lielo un mazo pāri un saliek divdaļīgu māju. Pedagogs fiksē faktisko atbalsta līmeni, neprasot visu paveikt vienā reizē.
Saikne ar ikdienu: pastaigā pie pirmsskolas pamana māju, parāda jumtu vai durvis. Novērojumam neizmanto bērnu privātās adreses.
Salīdzinu māju veidus daļas un materiālus
Galvenā doma: mājas var salīdzināt pēc konkrētām pazīmēm; vienā mājā var būt izmantoti dažādi materiāli. Bērns pakāpeniski pāriet no redzamas atšķirības nosaukšanas uz apzinātu grupēšanu.
Sagatavošanās: neliela atsevišķu māju un daudzdzīvokļu māju fotoatlase, vairāki modeļi, droši koka un kartona paraugi, plāksnīte ar ķieģeļu virsmas attēlu vai drošs nostiprināts paraugs, kluči un divi grupēšanas laukumi. Izvēlas attēlus, kuros pētāmā pazīme ir saskatāma; materiālu nenosaka tikai pēc krāsas.
Integrētā rotaļdarbība Māju pētnieku izstāde
Bērni aplūko divas mājas un atrod vienu kopīgu un vienu atšķirīgu pazīmi: abām ir durvis, vienai ir vairāk redzamu stāvu. Kopā izvēlas, ko salīdzinās izstādē, un pie māju modeļiem noliek atbilstošos fotoattēlus. Aptausta sagatavotos materiālu paraugus, apraksta tos un ar pedagogu salīdzina, ko par materiālu var novērot un ko no attēla vien nevar droši zināt. Noslēgumā katrs parāda vienu izstādes pāri un pasaka tā pazīmi.
Bērna ieguvums: sasaista mājas kopskatu ar daļām un materiālu pieredzi, pamana salīdzinājumam derīgu pazīmi.
Matemātika Viena pazīme divas grupas
Vienojas par vienu šķirošanas pazīmi, piemēram, attēlos skaidri redzams viens stāvs vai vairāki stāvi. Bērni sadala atlasītos attēlus, saskaita nelielas grupas sev pieejamā skaitļu apjomā un salīdzina vairāk, mazāk vai vienādi, saliekot pārus. Citā reizē tos pašus attēlus pārgrupē pēc citas pazīmes, piemēram, redzama slīpa vai plakana jumta. Vienā uzdevumā nejauc mājas veidu, materiālu un augstumu.
Bērna ieguvums: ievēro grupēšanas noteikumu un saprot, ka tie paši priekšmeti var veidot citas grupas, ja mainās izvēlētā pazīme.
Valodas darbība Apraksti lai draugs atrod
Bērns apraksta vienu no diviem vai trim māju attēliem, nenosaucot tā atrašanās vietu: “Šai mājai ir slīps jumts un divi logi.” Partneris izvēlas attēlu un parāda aprakstīto pazīmi. Pedagogs palīdz papildināt teikumu ar īpašību vai salīdzinājumu: augstāka, zemāka, līdzīga, atšķirīga. Stāvu un logu skaitu izmanto tikai skaidri redzamajā attēla pusē.
Bērna ieguvums: veido saprotamu aprakstu un pārbauda, vai partneris pēc tā var atrast izvēlēto attēlu.
Sociālā joma Atšķirīgas mājas vienlīdz cieņpilna attieksme
Salīdzinot attēlus, runā par redzamām pazīmēm un lietojumu, nevis par to, kura bērna māja ir labāka vai skaistāka. Kopīgai modeļu būvei sadala vienkāršus pienākumus, palūdz vajadzīgo detaļu un vienojas, kur liks nākamo modeli. Pārrunā konkrētu situāciju: ko darīt, ja abiem vajadzīga viena jumta detaļa?
Bērna ieguvums: apraksta atšķirības bez mājokļu vai cilvēku vērtēšanas un vingrinās vienoties kopīgā darbā.
Praktiskā darbība Divas mājas ar vienu atšķirību
Pāris no klučiem vai kartona kastēm veido divus modeļus ar kopīgu daļu un vienu apzinātu atšķirību, piemēram, vienam ir viens, otram divi stāvi. Bērni izvēlas un savieno detaļas, novieto modeļus līdzās un parāda, kas mainīts. Praktiskajā darbā salīdzina tieši savus modeļus; modeļa kartonu nesauc par īstas mājas būvmateriālu.
Bērna ieguvums: īsteno iecerētu atšķirību un izskaidro to ar konkrētām modeļa daļām.
Jēdzieni un vārdi: atsevišķa māja, daudzdzīvokļu māja, siena, jumts, logs, durvis, stāvs, koks, ķieģelis, materiāls, augstāks, zemāks, līdzīgs, atšķirīgs, grupa.
Diferenciācija: 3–4 gadu vecumā salīdzina divus piemērus, izmanto redzamu paraugu un vienu grupēšanas pazīmi. 4–5 gadu vecumā izvēlas pazīmi no divām iespējām, pārgrupē un pasaka vienkāršu pamatojumu ar “jo”. Grupējot nedod pretrunīgus piemērus, kuru pazīmi no attēla nevar noteikt.
Paredzētie novērojamie rezultāti: bērns nosauc vienu kopīgu un vienu atšķirīgu pazīmi, ievieto attēlu atbilstošā grupā un paskaidro izvēli savā līmenī, ar partneri izveido divus salīdzināmus modeļus.
Saikne ar ikdienu: pastaigā izvēlas divas redzamas ēkas un salīdzina vienu ārējo pazīmi. Māju konstrukciju vai materiālu no attāluma neuzdod par droši noteiktu faktu.
Pamatoju mājokļa apkārtnes un lietojuma saistības
Galvenā doma: mājokļa risinājumu saista ar cilvēku vajadzībām un konkrēto apkārtni. Bērns izvēlas, pamato, izveido modeli un pārbauda, vai iecerētais lietojums tajā ir iespējams.
Sagatavošanās: divas izdomātas apkārtnes pamatnes, piemēram, neliels laukums starp citām ēkām un plašāks laukums pie apstādījumiem; vienāda izmēra lielie kluči, kartons, figūras un papīra joslas ceļiem. Uzdevuma nosacījumus izrunā un rāda ar priekšmetiem. Īstu bērnu mājokļus un adreses neizmanto.
Integrētā rotaļdarbība Mājoklis šai vietai
Mazā grupa saņem izdomātu ieceri: noteiktajā laukumā jāizveido mājoklis vairākām rotaļu figūrām, atstājot ieeju un brīvu ceļu līdz tai. Bērni aplūko pamatni, izsaka divas iespējas un salīdzina, ko tās ļauj izdarīt. Izvēlas risinājumu un pamato ar redzamo vietu vai vajadzību: “Būvēsim augstāku modeli, lai uz pamatnes paliktu vieta ceļam.” Izveido modeli, izmēģina iecerēto gājienu un vajadzības gadījumā to pārveido. Nepastāv viena visām vietām pareiza mājas forma.
Bērna ieguvums: izprot vienkāršu saistību starp vietas ierobežojumu, mājokļa lietojumu un paša izvēlētu risinājumu.
Matemātika Salīdzini plānu un pārbaudi modeli
Modeļu aizņemto vietu uz vienas pamatnes salīdzina ar vienāda izmēra kluču laukumiem. Augstumu mēra ar vienu un to pašu nosacīto mēru, piemēram, vienādiem klučiem; nesajauc stāvu skaitu ar precīzu īstu ēku augstumu. Izmanto priekšā, aiz, blakus un starp, veidojot ceļu līdz durvīm. Pārbauda, vai viena un tā pati figūra var nokļūt līdz ieejai, un salīdzina divu risinājumu aizņemto vietu.
Bērna ieguvums: izmanto vienotu mēru, telpiskās attiecības un praktisku salīdzināšanu, lai pārbaudītu savu ieceri.
Valodas darbība Es izvēlos tāpēc ka
Bērns izstāsta ieceri secībā: kam modelis paredzēts → kāda ir apkārtne → ko izvēlējāmies → kā pārbaudījām. Partneris uzdod vienu precizējošu jautājumu, piemēram, “Kā figūra tiks līdz durvīm?” Pēc pārbaudes bērns nosauc izmaiņu un tās iemeslu: “Pārlikām sienu, jo ceļš bija par šauru.” Pedagogs rosina atsaukties uz konkrēto modeli, nevis atkārtot gatavu teikumu.
Bērna ieguvums: veido saistītu skaidrojumu un pamatojumu papildina ar novērojumu.
Sociālā joma Vienojamies par kopīgu vietu
Bērni pārrunā, kā modeļa novietojums ietekmē citus kopīgās apkaimes lietotājus: vai kādam nav aizsegta ieeja, vai ceļš ir sasniedzams, vai katrai figūrai ir vieta. Uzklausa divus priekšlikumus un vienojas par risinājumu, kas ievēro kopīgos nosacījumus. Pienākumus maina, lai katrs var piedalīties plānošanā, būvē un pārbaudē. Mājas neiedala “labās” un “sliktās” pēc lieluma, izskata vai ģimenes iespējām.
Bērna ieguvums: sasaista savu lēmumu ar citu vajadzībām un pamato kopīgu vienošanos.
Praktiskā darbība Modelis ko var uzlabot
Veido izjaucamu mājas modeli ar pamatni, sienām, jumtu un saskatāmu ieeju. Izvēlas modeļa materiālu un paskaidro tā lietojumu: “Kartona daļu varu salocīt jumtam.” Pēc ieejas un ceļa pārbaudes maina vienu detaļu vai novietojumu un salīdzina pirms un pēc. Novērojumu attiecina uz konkrēto modeli; no tā neizdara nepārbaudītus secinājumus par īstu ēku drošumu vai piemērotību klimatam.
Bērna ieguvums: pieredz modelēšanu kā ieceres izmēģināšanu un uzlabošanu, ne tikai gatava parauga atkārtošanu.
Jēdzieni un vārdi: mājoklis, apkārtne, lietojums, vajadzība, ieeja, piekļuve, pamatne, modelis, materiāls, novietojums, nosacīts mērs, risinājums, pamatojums, vienošanās.
Diferenciācija: 5–6 gadu vecumā piedāvā divus risinājumus un vienu galveno nosacījumu, demonstrē pārbaudi ar figūru. 6–7 gadu vecumā bērni piedāvā savus variantus, ievēro divus savstarpēji saistītus nosacījumus un patstāvīgi pārveido modeli pēc novērojuma. Sarežģītību pielāgo pieredzei, ne tikai vecumam.
Paredzētie novērojamie rezultāti: bērns nosauc vienu apkārtnes vai lietojuma nosacījumu, pamato ar to modeļa izvēli, salīdzina ar vienādu mēru, pārbauda piekļuvi un paskaidro vienu veiktu uzlabojumu.
Saikne ar ikdienu: pie pirmsskolas novēro, kā ceļš savieno ēku ar vārtiem vai citu kopīgu vietu. Apspriež redzamo piekļuvi, neprasot ģimeņu mājokļu foto vai adreses.
Kopīgā pieredze un noslēgums
Mūsu dažādo māju apkaime. Katra grupa pievieno savus modeļus kopīgai pamatnei. 1. posma bērns atrod un parāda māju; 2. posma bērns nosauc, pēc kā divas mājas ir līdzīgas vai atšķirīgas; 3. posma bērns izskaidro, kā novietojums un ceļš palīdz modeli izmantot. Kopīgā ekspozīcija rāda atšķirīgus izpētes soļus, nevis sacensību par skaistāko māju.
Grupā izmēģināms noslēguma jautājums: pie diviem modeļiem noliek vienu lielu figūru un jautā “Ko tu pamani?” Mazākais parāda pazīstamo daļu, vidējā posma bērns salīdzina, vecākais pārbauda, kā piekļūt ieejai, un pamato izvēli.
| Posms | Ko pedagogs novēro | Kā izvēlas nākamo soli |
|---|---|---|
| 2–3 gadi | Vai bērns sasaista attēlu un modeli, parāda daļu un seko īsai darbībai | Saglabā divu piemēru izvēli vai pievieno vienu jaunu pāri |
| 3–5 gadi | Vai nosauc un ievēro vienu grupēšanas pazīmi, vai partneris saprot aprakstu | Nostiprina to pašu pazīmi vai maina grupēšanas noteikumu |
| 5–7 gadi | Vai pamatojums attiecas uz konkrētu nosacījumu un pārbaude noved pie jēgpilnas izmaiņas | Vienkāršo nosacījumus vai piedāvā divus savstarpēji saistītus |
Pedagoga atbalsts
1. posmam: viena pazīme un viens darbības solis; pieņem norādi un kustību. 2. posmam: palīdzi nosaukt izvēlēto salīdzinājuma pazīmi un pārbaudīt, vai visi piemēri tai atbilst. 3. posmam: jautā, uz ko bērns balsta savu izvēli un kā to pārbaudīs modelī.