Vai bērnam jāpasaka, kurš materiāls pasargā no lietus? Pētīšanas situācijā vērtīgāk ir ļaut bērnam izteikt prognozi, pārbaudīt savu ideju un pēc rezultāta to mainīt.
Pētīšana sākas ar īstu problēmu
Rudens lietus bērnam ir pazīstama parādība. Ja uzdevums ir pasargāt nelielu rūķi no samirkšanas, bērnam rodas saprotams iemesls salīdzināt kartonu, audumu un plēvi, būvēt patvērumu un vērot ūdens kustību.
Pirms izmēģinājuma pajautājiet: “Kā tu domā — kas notiks, ja uz šī jumta uzlīs lietus?” Pieņemiet bērna ideju kā pārbaudāmu minējumu. Pēc izmēģinājuma atgriezieties pie tās: “Vai notika tā, kā tu domāji? Kas tev palīdz to saprast?”
Salīdzināšanai vajadzīgi līdzīgi apstākļi. Ja pētāt jumta materiālu, izmantojiet līdzīga izmēra gabalus, vienādu jumta slīpumu un vienādu ūdens daudzumu. Ja maināt gan materiālu, gan konstrukciju, būs grūtāk saprast, kura izmaiņa palīdzēja.
Četri bērna domāšanas soļi
- Prognozē. Kurš materiāls, pēc bērna domām, aizturēs ūdeni?
- Izveido. Kā jānovieto jumts, lai ūdens nenokļūtu pie rūķa?
- Pārbauda. Kas notiek, kad uz patvēruma uzlej nelielu ūdens daudzumu?
- Uzlabo. Ko var mainīt, ja jumts laiž ūdeni cauri?
Ko dara pedagogs?
Pedagogs palīdz bērnam nosaukt redzēto: ūdens iesūcas, notek, sakrājas, pil, materiāls samirkst. Tā vietā, lai teiktu “nepareizi”, var jautāt:
- Ko tu pamanīji?
- Kur ūdens tika cauri?
- Kuru vienu lietu mēs varētu mainīt?
- Kā mēs pārbaudīsim, vai tagad ir labāk?
Kāpēc svarīgs ir otrais mēģinājums?
Pirmais rezultāts bērnam dod informāciju. Otrais mēģinājums parāda, vai bērns prot šo informāciju izmantot. Tieši te parādās problēmu risināšana, neatlaidība un spēja pamatot savu izvēli.
Ko novērot?
Nav jāvērtē tikai tas, vai rūķis palika sauss. Vērtīgi ir pierakstīt, vai bērns izteica prognozi, pamanīja cēloni, izvēlējās konkrētu uzlabojumu un spēja pastāstīt, kas mainījās.
Izmēģiniet grupā: pasargā rūķi no lietus
Piemērs 5–7 gadus veciem bērniem. Sagatavojiet nelielu rotaļlietu, seklu paplāti, lejkannu, kartona, auduma un plēves gabalus, kociņus un līmlenti. Plēvi iepriekš sagriež pedagogs; izmantojiet nelielus, atvērtus gabalus.
- Bērns izvēlas jumta materiālu un pasaka, kāpēc, viņaprāt, tas pasargās rūķi.
- Kopā izveidojiet patvērumu uz paplātes. Pirms ūdens liešanas nosakiet, kā pārbaudīsiet rezultātu, piemēram, zem jumta novietojot sausu papīra gabaliņu.
- Uz jumta lēni uzlejiet iepriekš nomērītu nelielu ūdens daudzumu. Vērojiet gan materiālu, gan vietas, kur ūdens tiek zem jumta.
- Bērns izvēlas vienu uzlabojumu un atkārto pārbaudi ar tādu pašu ūdens daudzumu. Noslēgumā pastāsta: “Es mainīju…, un pamanīju…”
Pedagogs uzrauga darbošanos ar ūdeni un palīdz nostiprināt konstrukciju. Izlijušo ūdeni uzreiz savāciet. Neprasiet visiem vienādu jumtu — ļaujiet bērniem salīdzināt savas idejas.
Galvenais praktiskais vēstījums
Labs eksperiments pirmsskolā nav demonstrējums ar iepriekš zināmu atbildi. Tā ir bērnam saprotama problēma, kurā viņš drīkst prognozēt, pārbaudīt un uzlabot savu risinājumu.
Ko paņemt līdzi uz grupu?
Vienā izmēģinājumā izvirziet vienu jautājumu, atvēliet laiku otrajam mēģinājumam un pierakstiet vienu bērna teikumu. Piemēram: “Audums samirka. Nākamreiz es izmēģināšu citu jumtu.” Bērnam nav jāuzmin pedagoga atbilde — palīdziet viņam sasaistīt savu izvēli ar redzēto rezultātu.
Saistītais “Rudens dabas” padoms: kā palīdzēt 5–7 gadus vecam bērnam pamatot novērojumus.