RŪĶU VĒSTNESIS · KĀ MĀCĪT?
“Lapa ir slapja,” bērns var pateikt, atgriežoties no pastaigas. Kā palīdzēt bērnam pamatot novērojumu? Nesteidzies prasīt garu teikumu. Vispirms palīdzi parādīt pazīmi, uz kuru viņš balsta savu domu: ūdens pilienus uz lapas, redzamo krāsu vai atšķirību starp diviem priekšmetiem.
Tēmas “Rudens daba” lapas, laikapstākļi un apģērba izvēles dod iespēju izmēģināt īsu sarunas secību: pasaki domu → parādi pazīmi → sasaisti tās → pārbaudi, ko vēl nezinām.
Četri soļi vienam pamatojumam
- Uzklausi domu. Pajautā: “Ko tu pamanīji?” Pieņem bērna vārdu, žestu vai īso teikumu. Paturi vienu domu; nepievieno uzreiz vairākus jautājumus.
- Lūdz parādīt pazīmi. “Parādi, kas tev liek tā domāt.” Bērns var norādīt uz pilieniem, pievērst uzmanību lapas krāsai vai nolikt divus priekšmetus blakus. Ja nepieciešams, dod izvēli: “Tu to redzi vai sajūti?”
- Palīdzi sasaistīt. Izmanto bērna paša parādīto: “Tu saki, ka lapa ir slapja. Uz tās redzi pilienus.” Bērns, kurš tam gatavs, turpina: “Es tā domāju, jo…” Precīzs pamatojums ir svarīgāks par obligātu vārda “jo” atkārtošanu.
- Nošķir zināmo no minējuma. Slapja lapa pati par sevi vēl nepasaka, kā tā samirka. Ja bērns saka “jo lija”, pajautā: “Vai mēs redzējām lietu, vai tas ir mūsu minējums?” Kopā izlemiet, ko vēl vajadzētu vērot.
Viena pazīme, trīs vecumposmi
2–3 gadi: parāda un nosauc
Piedāvā vienu īstu lapu vai skaidru attēlu. Saki: “Parādi pilienus.” Bērns var norādīt vai pateikt “slapja”. Pedagogs vārdos sasaista bērna atbildi ar pazīmi. Pilnu pamatojuma teikumu neprasa.
3–5 gadi: savieno domu ar pazīmi
Noliec blakus sausu un mitru lapu. Jautā: “Kura ir mitra? Kas tev palīdz to saprast?” 3–4 gadu vecumā atbalsts var būt divas izvēles un norāde; 4–5 gadu vecumā piedāvā teikuma sākumu, ja bērnam tas palīdz. Arī divi īsi teikumi — “Šī ir slapja. Redzu pilienus.” — ir izmantojams pamatojums.
5–7 gadi: pamato un precizē
Rosini nosaukt gan domu, gan tās pamatu: “Es domāju, ka šī lapa ir mitra, jo uz tās ir pilieni.” Pēc tam nošķir novēroto no iespējamā iemesla. Apģērba izvēlē der piemērs: “Ņemšu zābakus, jo uz celiņa ir peļķes.” Izvēli pielāgo faktiskajiem laikapstākļiem.
Īsa saruna, ko izmēģināt grupā
Pedagogs: “Ko tu pamani uz lapas?”
Bērna iespējamā atbilde: “Pilienus.”
Pedagogs: “Ko tie palīdz saprast?”
Bērna iespējamā atbilde: “Lapa ir slapja.”
Pedagogs: “Jā, tu parādīji pazīmi, uz kuru balsti savu domu.”
Šis ir sarunas piemērs, ne konkrētu bērnu novērojumu pieraksts. Ja bērns neatbild, dod laiku, piedāvā norādīt vai pats īsi modelē sasaisti. Nav jāiztaujā katrs bērns pēc kārtas.
Ko nevajag sasteigt?
- Nepiedāvā iemeslu bērna vietā, pirms viņš ir parādījis savu pazīmi.
- Neprasi lietot “jo”, ja bērns domu skaidri parāda citādi.
- Neuzskati pieaugušā teikuma atkārtošanu par patstāvīgu pamatojumu.
- Ja pamatojums neatbilst redzētajam, atgriezies pie priekšmeta: “Paskatīsimies vēlreiz.”
Galvenā atziņa: pamatojums sākas ar bērna parādītu pazīmi, ne ar iemācītu teikuma formulu.
Ko paņemt līdzi uz grupu?
Izvēlies vienu lapu, vienu pazīmi un vienu jautājumu: “Kas tev liek tā domāt?” A4 atgādnē pieraksti bērna precīzo atbildi, parādīto pazīmi un sniegto atbalstu. Ierakstus aizpildi tikai pēc faktiskas sarunas; atstāj tos tukšus, kamēr vērojums nav veikts.
Saistītais 3. posma “Rudens dabas” mentora padoms par novērojumu pamatošanu; dalībnieku saturs.