No “tas ir zieds” līdz “tie atšķiras”
Uz galda ir divi rudens ziedi. Bērns abus nosauc par ziediem, bet vēl nepastāsta, ar ko tie atšķiras. Šeit sākas pedagoga darbs: dot laiku ieskatīties, palīdzēt izvēlēties vienu pazīmi un atrast vārdus novērojumam.
To pašu var darīt ar lapām, klučiem, rotaļlietām vai auduma gabaliņiem. Rudens ziedi ir piemērs; salīdzināšanas paņēmiens noder jebkurā tēmā.
Kāpēc salīdzināšana ir svarīga?
Salīdzinot bērns vingrinās uzmanīgi vērot, atšķirt pazīmes un precīzāk izteikt savu domu. Vārdi “liels”, “mazs”, “gluds” vai “raupjš” iegūst jēgu, kad bērns tos sasaista ar to, ko redz vai sajūt.
Nosaukt nozīmē pateikt, kas tas ir: “zieds”. Raksturot nozīmē pateikt, kāds tas ir: “oranžs zieds ar šaurām ziedlapiņām”. Salīdzināt nozīmē sasaistīt divus objektus: “Šim ziedam ir šaurākas ziedlapiņas nekā otram.”
PAMANI → SALĪDZINI → NOSAUC → PAMATO
- PAMANI. Novieto divus objektus blakus un dod laiku tos aplūkot. Jautā: “Ko tu pamani?” Ja vajadzīgs, aicini parādīt konkrētu daļu.
- SALĪDZINI. Vienojieties par vienu pazīmi — krāsu, formu vai lielumu. Jautā: “Kas abiem ir vienāds? Kas atšķiras?”
- NOSAUC. Palīdzi pārvērst novērojumu vārdos: “Šis ir…, bet otrs ir…” Šajā solī bērns nosauc tieši līdzību vai atšķirību.
- PAMATO. Jautā: “Kas tev palīdzēja tā domāt?” Bērns var paskaidrot, parādīt vai pārbaudīt savu domu, piemēram, pieliekot lapas blakus.
Piemēram: “Abi ir ziedi. Šis ir oranžs, bet otrs ir sarkans. Es to redzu pēc ziedlapiņu krāsas.” Nepieprasi gatavu, garu teikumu — pieņem arī īsu atbildi un norādīšanu.
Kā pedagogs uzdod jautājumus?
Uzdod vienu jautājumu un nogaidi. Sāc ar atvērtu jautājumu; ja bērnam vajadzīgs atbalsts, sašaurini vērojumu: “Paskaties uz lapām. Ko tu pamani to lielumā?”
- “Ko tu pamani?” — palīdz sākt vērot.
- “Ko šoreiz salīdzināsim?” — pievērš uzmanību vienai pazīmei.
- “Kas tiem ir kopīgs?” — mudina meklēt līdzību.
- “Ar ko tie atšķiras?” — palīdz formulēt atšķirību.
- “Parādi, kur tu to redzi.” — sasaista teikto ar novērojumu.
- “Kā mēs varētu pārbaudīt?” — rosina darboties un pamatot.
Ja bērns saka “šis ir lielāks”, precizē: “Vai tu domā zieda galviņu vai stublāju?” Bērna “tas ir tāds ass” vari papildināt: “Tu pamanīji smailu lapas galu.” Vispirms uzklausi domu, pēc tam piedāvā precīzāku vārdu.
Astoņi paņēmieni ikdienai
- Atrodi divas atšķirības
- Noliec blakus divus objektus un aicini atrast divas atšķirības, piemēram, krāsā un lielumā. Ja tas vēl ir grūti, sāc ar vienu un lūdz to parādīt.
- Kas kopīgs?
- Piedāvā divus atšķirīgus ziedus, lapas vai rotaļlietas un jautā, kas tiem tomēr ir kopīgs. Pieņem dažādas novērojumā balstītas atbildes, piemēram, “abiem ir lapas” vai “abi ir zaļi”.
- Sakārto pēc lieluma
- Izvēlies trīs līdzīgus priekšmetus un vienojieties, vai salīdzināsiet garumu, platumu vai citu izmēru. Bērns sakārto tos no mazākā līdz lielākajam un pārbauda, pieliekot blakus.
- Apraksti, es uzminēšu
- No dažiem redzamiem priekšmetiem bērns izvēlas vienu un raksturo to, nenosaucot nosaukumu. Pedagogs min un paskaidro, kura pazīme palīdzēja; pēc tam mainieties lomām.
- Kurš neiederas?
- Izliec trīs vai četrus objektus un aicini izvēlēties vienu, kas pēc kādas pazīmes atšķiras no pārējiem. Var būt vairākas pamatotas izvēles — palūdz bērnam parādīt savu izvēlēto pazīmi.
- Izvēlies un pamato
- Lūdz atrast priekšmetu pēc konkrētas pazīmes, piemēram, “Izvēlies lapu ar gludu malu”. Jautā, kā bērns to atpazina, un kopā apskatiet izvēlēto malu.
- Kas mainījās?
- Izliec dažus priekšmetus, ļauj tos aplūkot, tad bērnam novēršoties vienu nomaini vai pārvieto. Aicini nosaukt gan izmaiņu, gan to, kas palicis tāds pats.
- Viena pazīme vienā reizē
- Vienus un tos pašus priekšmetus vispirms salīdziniet pēc krāsas, pēc tam pēc formas vai lieluma; faktūru pētiet ar tausti, bet daudzumu — salīdzinot divas grupas. Mainot pazīmi, pasaki to skaidri: “Tagad skatīsimies tikai uz formu.”
Ko izmantot grupā jau šodien?
Izvēlies divus labi saskatāmus rudens ziedus vai to attēlus un vienu pazīmi, piemēram, ziedlapiņu krāsu. Īsā sarunā ļauj bērniem pamanīt, salīdzināt, nosaukt un parādīt, kas viņu teikto apstiprina.
Vēlāk atkārto šo pašu secību ar diviem klučiem vai lapām. Vēro, vai bērns pazīmi tikai nosauc vai jau sasaista abus objektus: “Šis ir…, bet tas ir…”
Bērnam, kurš vēl runā maz, pietiek parādīt vai izvēlēties; pedagogs īsi nosauc novēroto. Bērnam, kurš jau brīvi raksturo, piedāvā salīdzināt divas pazīmes un pamatot izvēli. Visai grupai nav jāsniedz vienādi garas atbildes.
Galvenā atziņa: vispirms ļauj bērnam pamanīt, tad palīdzi nosaukt. Labs salīdzinājums sākas ar skaidru pazīmi un bērna paša novērojumu.