Rudenī lietus samitrina arī zemi ap dzīvnieku mājvietām. Bērni salīdzina trīs zemes paraugus un pēta, kurā ūdens iesūcas ātrāk un kurā ilgāk paliek uz virsmas.
Saruna pirms eksperimenta
“Lapsai un āpsim ir alas zemē. Kas notiek ar zemi ap alas ieeju, kad līst? Vai visur ūdens iesūcas vienādi ātri?” Pedagogs piedāvā kļūt par pētniekiem un to pārbaudīt. Dzīvnieka attēlu vai figūriņu novieto blakus eksperimentam.
Kas nepieciešams?
- trīs vienādi caurspīdīgi plastmasas trauki bez caurumiem apakšā;
- pa 200 ml tīru smilšu, dārza augsnes un mālainas augsnes;
- mērtrauks paraugu tilpuma noteikšanai, karotes un paplāte;
- trīs mazi mērtrauciņi un pa 30 ml ūdens katram paraugam;
- etiķetes “SMILTIS”, “DĀRZA AUGSNE”, “MĀLAINA AUGSNE”;
- taimeris, papīrs un zīmuļi novērojumiem;
- lapsas vai āpša attēls vai rotaļlieta, drāna ūdens savākšanai.
Sagatavošanās pedagogam
Izvēlas paraugus bez mēslojuma piedevām, gružiem un dzīviem dzīvniekiem. Noņem lielus akmeņus un sagatavo paraugus ar pēc iespējas līdzīgu sākotnējo mitrumu. Izmanto vienāda izmēra traukus un vienādu paraugu tilpumu; tos nesaspiež. Iepriekš pārbauda, vai izvēlētais ūdens daudzums ļauj bērniem pamanīt atšķirības. Pēc darbošanās nomazgā rokas.
Darām soli pa solim
1. Sagatavojam un salīdzinām paraugus
Trīs vienādos caurspīdīgos traukos ieber pa 200 ml smilšu, dārza augsnes un mālainas augsnes. Virsmu izlīdzina, paraugus nesablīvējot. Traukus marķēun novieto uz paplātes. Bērni apskata un aptausta paraugus un izsaka prognozi: “Es domāju, ka ūdens visātrāk iesūksies…”
2. Atdarinām rudens lietu
Sagatavo trīs mērtrauciņus, katrā pa 30 ml ūdens. Katram paraugam ūdeni lej lēni, aptuveni vienādā laikā un vienādi izkliedējot pa virsmu. Bērni vēro, vai ūdensuzreiz iesūcas vai paliek uz zemes virsmas. Ja paraugus aplaista pēc kārtas, katram atsevišķi sāk vienādu novērošanas laiku.
3. Vērojam un salīdzinām
Katru paraugu apskata pēc 30 sekundēm un pēc 2 minūtēm. Salīdzina, kur vēl redzama peļķīte un kā paraugs mainījis krāsu. Uz lapas trīs ailēs ar zīmējumu vai simbolu atzīmē novēroto. Bērni pastāsta, vai rezultāts sakrita ar prognozi. Ja vajag, izmēģinājumu atkārto ar svaigiem paraugiem un tādiem pašiem daudzumiem.
Saruna darbošanās laikā
- Kur ūdens iesūcās ātrāk? Ko tu pamanīji?
- Kurā traukā peļķīte saglabājās ilgāk?
- Kāpēc visiem paraugiem lējām vienādu ūdens daudzumu?
- Kas lietainā dienā var notikt pie alas ieejas, ja ūdens tur sakrājas?
Pedagoga ieteikums
Šajā eksperimentā salīdzinām ūdens iesūkšanās ātrumu. Ātra iesūkšanās nenozīmē, ka paraugs vislabāk saglabā ūdeni. Rezultātu ietekmē arī sākotnējais mitrums un sablīvējums, tāpēc bērnu novērojumu nesauc par nepareizu, ja paraugi uzvedas citādi, nekā gaidīts. Secinājumu attiecina uz šiem paraugiem: “Mūsu izmēģinājumā…”
Ko bērns vingrina?
Prognozēšanu, vienādu daudzumu mērīšanu, materiālu salīdzināšanu, novērošanu un secinājuma pamatošanu. Vārdi sarunai: smiltis, augsne, mālaina, iesūcas, mitra, peļķe, ala, ātrāk, lēnāk.
Ko atklājām par dzīvnieku dzīves vidi?
Bērni pabeidz teikumu: “Mēs pamanījām, ka…” Sarunā secina, ka lietusūdens dažādā zemē iesūcas atšķirīgi. Šis izmēģinājums palīdz domāt par mitrumu dzīvnieku dzīves vidē, taču ar to vien nevar noteikt, kur lapsai vai āpsim būtu piemērotākā ala. Pastaigā vēro peļķes un ūdens noteces vietas, netraucējot dzīvnieku mājvietas.