Sasveicināšanās dziesma 5

3. POSMS | 5–6 GADI

Rīta ritmā

1. nedēļa | Dārziņā

3. posma akcents — patstāvība, secība, novērojums, pamatojums un īsa refleksija.

Laika jēdziens

ŠODIEN

1. Sapulcēšanās

2. Sasveicināšanās

3. Pašsajūta

4. Vilcieniņš

5. Kalendārs

6. Laikapstākļi

Sapulcēšanās uz rīta apli

3. posmā bērni pakāpeniski pārņem lielāku atbildību par pāreju no brīvās darbošanās uz kopīgo rīta apli.

Pirms nākšanas aplī

1. Pabeidz iesākto darbību.

2. Noliec izmantoto materiālu vietā.

3. Atrodi savu vietu aplī.

4. Sagatavojies klausīties un piedalīties.

Pedagogs var teikt

“Pabeidzam iesākto, noliekam materiālus vietā un gatavojamies mūsu rīta aplim.”

Bērni arvien vairāk šo secību veic patstāvīgi.

Sasveicināšanās dziesma “Labrīt, tev!”

Dziesma palīdz grupai sapulcēties, pamanīt citam citu un kopīgi sākt jauno dienu.

Fonogramma

Labrīt, tev!

Sapulcējamies
Ar rokām aicina draugus tuvāk aplim.

“Labrīt, tev!”
Pagriežas pret blakus esošo draugu un sasveicinās.

“Labrīt, man!”
Roku pieliek pie krūtīm.

Visiem mums
Ar plašu kustību parāda visu grupu.

Rīta saruna — kā es jūtos un ko šodien vēlos?

Bērns nosauc vai izvēlas savu sajūtu, īsi pamato to un sāk formulēt savu ieceri dienai.

Priecīgs Mierīgs Satraukts Skumjš Noguris Ziņkārīgs

Pedagogs jautā

Kā tu šorīt jūties?
Kas tev palīdz justies labi dārziņā?
Ko mēs varam darīt, lai grupā visiem būtu patīkami?
Ko tu šodien gribētu paveikt?

Bērns var pateikt

“Es jūtos ___, jo ___.”

“Šodien es gribu ___.”

“Es varu palīdzēt draugam, ja ___.”

Ar “Mūsu draugu vilcieniņu” dodamies pie kalendāra

Pāreju no sarunas uz kalendāru organizē kā īsu kopīgu kustību rituālu. 3. posmā bērni jau var pārmaiņus uzņemties lokomotīves lomu.

Fonogramma

Mūsu draugu vilcieniņš

Pārejas teikums

“Tagad dosimies uz mūsu nākamo pieturu — kalendāru. Šodien vilcieniņu vada ___.”

3. posma akcents

Lokomotīve pasaka, kurp dodamies, bērni nostājas viens aiz otra un pārvietojas vienotā ritmā, ievērojot savstarpēju distanci.

Laika ritms pie kalendāra

1. nedēļas galvenais laika jēdziens

ŠODIEN

1. Nedēļas diena
Kāda diena ir šodien?

2. Datums un mēnesis
Atrodam pareizo datuma kartīti.

3. Vakar · šodien · rīt
Veidojam dienu secību.

4. Gadalaiks
Tagad ir rudens.

Pedagogs jautā

Kāda diena ir šodien?
Kāda diena bija vakar?
Kāda būs rīt?
Kurš gadalaiks ir tagad?

Veidojam pilnus teikumus

Šodien ir ________.

Vakar bija ________.

Rīt būs ________.

Tagad ir rudens.

Kādi laikapstākļi ir ārā šodien?

Vispirms bērni vēro, tad izvēlas simbolus un 3. posmā pamato savu izvēli ar redzamu pazīmi.

Debesis
Saule, mākoņi vai apmācies?

Nokrišņi
Vai līst? Kā to var pamanīt?

Vējš
Kas ārā kustas?

Temperatūra
Silts, vēss vai auksts?

Pedagogs jautā

Ko tu šodien redzi debesīs?
Kā mēs varam pamanīt vēju?
Kā tu zini, ka ārā ir vēss?
Kurus simbolus pievienosim kalendāram?

Bērns pamato novērojumu

“Šodien ir mākoņains, jo debesīs redzu daudz mākoņu.”

“Pūš vējš, jo kustas koku zari.”

“Ārā ir vēss, tāpēc vilksim jaku.”

Vienā dienā kalendāram var pievienot vairākus simbolus, piemēram, saule + vējš vai mākoņi + lietus.

Dziesma “Laika apstākļi”

Šodienas laikapstākļu novērojumu nostiprina ar balsi, ritmu un kustībām.

Fonogramma

Laika apstākļi

Apmācies
Rokas virs galvas veido lielu mākoni.

Lietus
Pirksti ritmiski kustas lejup.

Vējš
Ķermenis un rokas lēni šūpojas.

Saule
Rokas izplešas kā saules stari.

Varavīksne
Ar rokām gaisā uzzīmē lielu loku.

3. posma papildinājums: pēc dziesmas viens bērns izvēlas kustību, kas vislabāk raksturo šodienas laiku, un pasaka, kāpēc to izvēlējās.

Rīta apļa noslēgums

Kopīgi īsi apkopo svarīgāko, ko bērni šajā rītā noskaidrojuši.

Šodien ir ________.

Tagad ir rudens.

Šodien ārā ir ________, jo ________.

Šodien es gribu ________.

1. nedēļas galvenais rezultāts

Bērns arvien patstāvīgāk iesaistās rīta apļa ritmā, nosauc savu pašsajūtu un dienas ieceri, orientējas jēdzienos vakar – šodien – rīt, nosauc gadalaiku un raksturo laikapstākļus, izmantojot vismaz vienu novērojumu vai pamatojumu.