Rīta aplī viens bērns arvien ceļas kājās, cits pārtrauc pārējos, bet trešais jau sen ir sapratis uzdevumu un sāk garlaikoties. Pedagogam tajā pašā laikā ir jāvada kopīgā darbošanās visai grupai. Bieži dzirdētais ieteikums “pielāgojiet uzdevumu katram bērnam” šādā brīdī nav pietiekams: kā palīdzēt konkrētajam bērnam, nepārtraucot mācīšanos pārējiem?
Šajā rakstā piedāvāta praktiska lēmumu pieņemšanas secība un ikdienas piemēri grupas pedagogam. Tā nav bērna diagnozes noteikšana, individuālās izglītības programmas izstrāde vai speciālistu darba aizvietošana.
1. Ko pedagogam novērot pirms risinājuma izvēles?
Vienu un to pašu ārēji redzamo uzvedību var izraisīt atšķirīgi apstākļi. Bērns var staigāt apkārt, jo nesaprot norādi, uzdevums ir pārāk viegls, kopīgā darbība ir par ilgu vai viņam ir nepieciešama cita veida līdzdalība. Tā vietā, lai bērnu nosauktu par “neuzmanīgu”, īsi atbildi uz jautājumiem:
- Kurā brīdī grūtības sākas? Kopīgās norādes laikā, gaidot savu kārtu, ilgstoši sēžot vai pārejot uz nākamo darbību?
- Ko bērns dara, ja parādu vienu darbības soli? Vai spēj to atkārtot, izvēlēties attēlu vai sākt patstāvīgi?
- Kas notiek, ja uzdevumu saīsina vai padara interesantāku? Vai līdzdalība uzlabojas, vai grūtības paliek?
- Kas bērnu patiesi interesē un ko viņš jau spēj droši darīt? Kartīšu savienošana, konstruēšana, priekšmetu šķirošana, kustība, attēlu secības?
- Vai varu turpināt vadīt grupu un vienlaikus nodrošināt nepieciešamo uzraudzību? Ja nē, paralēla nodarbe bez cita atbalsta nav drošs risinājums.
Novēro konkrētu darbību, nevis piešķir bērnam nemainīgu “A”, “B” vai “C” līmeni. Vienam un tam pašam bērnam dažādās situācijās var būt vajadzīgas dažādas pieejas. Atbalsta pasākumus saskaņo ar bērnam jau noteikto individuālo plānu, ja tāds ir.
2. Kā izvēlēties A, B vai C risinājumu?
Bērns var piedalīties, ja pedagogs saīsina norādi, parāda darbību vai piedāvā attēlu. Kopīgais uzdevums saglabājas.
Bērns spēj veikt nelielu kopīgās darbības daļu un tad patstāvīgi turpina saistītu uzdevumu, kamēr pedagogs strādā ar pārējiem.
Ja A/B konkrētajā reizē nepalīdz, bērnam piedāvā zināmu, interesējošu un drošu darbošanos ar iespēju atgriezties grupā. Pastāvīga uzraudzība jānodrošina atsevišķi.
C nav “sods”, bērna izslēgšana vai automātisks risinājums grūtākai uzvedībai. Tas ir īslaicīgs, pārdomāts līdzdalības veids, ja kopīgā darbība šajā brīdī nav pieejama un paralēlā nodarbe tiešām palīdz. Bērnu neatstāj bez vajadzīgās uzraudzības.
3. Kādu paralēlo nodarbi izvēlēties?
Izvēles pamatā ir konkrēta bērna interese, patstāvīgās prasmes, drošība un tas, cik daudz pedagoga iesaistes nodarbe prasīs. Būtiski materiālu sagatavot pirms kopīgās nodarbības, nevis meklēt to brīdī, kad grupa jau pārtraukusi darbu.
Praktiski piemēri
| Grupas situācija un novērojums | Vispirms A vai B | Kad apsvērt C | Ko tikmēr dara grupa? |
|---|---|---|---|
| Rīta aplis. Bērns ceļas, aiziet, pārtrauc sarunu. | A: parāda laikapstākļu kartīti pēc parauga. B: saliek divu vai trīs kartīšu dienas secību savā vietā. | Ja kopīgais aplis šobrīd nav iespējams: īsa, pazīstama attēlu savienošanas vai šķirošanas paplāte tuvumā, ar iepriekš paredzētu atgriešanās brīdi. | Pedagogs vada rīta sarunu; pārējiem nav jāgaida bērna individuālo norāžu atkārtošana. |
| Pasakas klausīšanās. Bērns nespēj gaidīt, kustas vai runā pāri citiem. | A: kopā ar pasaku atrod attēlā pieminēto tēlu. B: patstāvīgi saliek divas stāsta ainas. | Ja tas nepalīdz: piedāvā pazīstamu attēlu albumu vai drošu konstruktoru klusākā vietā tās pašas telpas pārskatāmībā. | Grupa turpina klausīties pasaku; bērnam vēlāk piedāvā īsu atgriešanos, nevis liek nosēdēt visu stāstu. |
| Matemātikas rotaļdarbība. Uzdevums ir par vieglu: bērns ātri pabeidz un traucē citus. | A: piedāvā šķirot pēc divām pazīmēm. B: turpināt sarežģītāku rakstu vai loģisku secību, pārbaudot pēc parauga. | Tikai tad, ja pamatuzdevuma paplašināšana nav piemērota: patstāvīga konstruktora vai loģikas kartīšu nodarbe. | Pedagogs palīdz bērniem, kuri vēl veic pamatuzdevumu; “gudriniekam” nav nemitīgi jāuzstājas grupas priekšā. |
| Radošais darbs. Bērns nespēj sekot vairākiem darba soļiem. | A: uz galda vienlaikus redzams tikai nākamais solis. B: veido vienu detaļu, pēc tam pāriet uz atkārtojamu, pazīstamu darbību. | Ja darba veids šobrīd nav pieejams: cits drošs materiāls ar līdzīgu pieredzi, piemēram, lielu formu šķirošana, nevis sīku detaļu izkaisīšana. | Grupa turpina kopīgo veidošanu; pedagoga uzmanība nepārtraukti nepārslēdzas uz viena bērna materiālu. |
| Ģērbšanās un pāreja. Bērns nepāriet uz nākamo darbību un aizkavē pārējos. | A: parāda vienu konkrētu darbības attēlu. B: īsa divu soļu secība “paņem — uzvelc” ar pazīstamu attēlu. | Ja vajadzīga atsevišķa pieaugušā palīdzība, ar palīgu organizē īsu, paredzamu pāreju; interesējoša nodarbe nav aizstājējs obligātām ikdienas darbībām. | Pārējie bērni turpina ģērbties un dodas tālāk saskaņā ar drošu personāla uzraudzības plānu. |
| Kustību rotaļa. Bērns nevar ievērot kopīgās robežas vai norādes. | A: parāda vienu kustību ar vizuālu signālu. B: izpilda īsu kustību pāri un atgriežas pie pazīstama uzdevuma. | Ja ir drošības risks, nepieciešama tieša pieaugušā uzraudzība vai cits piemērots, drošs kustību uzdevums; nav pieļaujams bērnu vienkārši atstāt malā. | Grupa turpina tikai tad, ja bērnu drošību iespējams reāli nodrošināt. |
4. Kad paralēlā nodarbe patiešām palīdz?
Paralēlo nodarbi piedāvā nevis katru reizi, kad bērns pieceļas vai atsakās piedalīties, bet tad, kad īsi pielāgojumi izmēģināti, bērns pašreizējā darbībā nespēj jēgpilni iesaistīties un alternatīvā aktivitāte ir droša un saprotama.
Pirms C varianta pārbaudi četrus nosacījumus
- Interese: bērns šo darbību labprāt izvēlas un spēj tajā iesaistīties.
- Patstāvība: bērns zina, ar ko sākt un kur nolikt pabeigto, vai pieaugušā atbalsts ir reāli pieejams.
- Drošība: nodarbe un vieta atbilst bērna vajadzībām; netiek atstāts bērns, kam nepieciešama pastāvīga uzraudzība.
- Atgriešanās: ir skaidrs signāls vai brīdis, kad bērns var atkal pievienoties grupai.
Piemēram, bērnam patīk savienot dzīvnieku attēlu pārus, un viņš to jau prot paveikt ar nelielu kartīšu komplektu. Tad iepriekš sagatavota paplāte ar sešām lielām kartītēm var būt īslaicīgs risinājums. Savukārt jauna, sarežģīta spēle, kurai vajadzīgi atkārtoti skaidrojumi, pedagoga slodzi tikai palielinās.
5. Ko darīt, ja viena bērna vajadzību dēļ pārējā grupa vairs nevar turpināt?
Šī ir situācija, kurā metodisks ieteikums nav pietiekams. Ja bērnam vajadzīgs nepārtraukts pieaugušā atbalsts, viņš apdraud sevi vai citus vai pedagogs nespēj vienlaikus nodrošināt drošību un grupas darbu, prioritāte ir drošība un iestādes noteiktā palīdzības kārtība.
Rīcība, ja ar A/B/C nepietiek
- Nodrošini drošību. Pārtrauc riskanto darbību, iesaisti pieejamo kolēģi un rīkojies atbilstoši iestādes drošības procedūrai.
- Fiksē konkrētu novērojumu. Piemēram, kurā brīdī grupa apstājās, kādi pielāgojumi bija izmēģināti un kāda palīdzība bija vajadzīga. Neraksti publiski bērna diagnozi.
- Vienojies ar vadību un atbalsta komandu. Noskaidro atbildīgos, pieejamo palīgu/asistentu, turpmāko darbību un aizvietošanas kārtību.
- Pārskati efektu. Vai bērnam ir iespēja piedalīties un vai pedagogs atkal var vadīt pārējo grupu?
Ja nepieciešams, iestāde var saskaņot arī īslaicīgu vecāka klātbūtni, ja tas ir bērnam piemērots, vecāks brīvprātīgi piekrīt un ir nodrošinātas drošības un privātuma prasības. Vecāka piedalīšanās nedrīkst kļūt par automātisku prasību vai pastāvīgu personāla aizvietotāju.
Pedagogs pielāgo ikdienas mācību darbību un dokumentē novērojumus; iestādes vadība un kompetentie speciālisti organizē nepieciešamos atbalsta pasākumus un individuālos plānus saskaņā ar spēkā esošo kārtību. Šī raksta A/B/C lēmumu karte neaizstāj ne speciālistu izvērtējumu, ne bērnam apstiprinātu atbalsta plānu.
6. Kā novērtēt, vai izvēlētais variants darbojas?
Izvēlēto risinājumu vērtē pēc bērna faktiskās līdzdalības un pārējās grupas darba nepārtrauktības, nevis tikai pēc tā, vai bērns kļuva klusāks. Ja bērns ar kartītēm šķiro, saprot darbību un pēc tam spēj pievienoties grupai, alternatīva var būt lietderīga. Ja viņš tiek regulāri nodalīts no kopīgām aktivitātēm un pieaugušais viņam nepievērš uzmanību, tā nav iekļaujoša pieeja.
Pedagogam pēc situācijas pietiek īsi izvērtēt: Kas palīdzēja? Vai pārējie bērni varēja turpināt? Vai bērns varēja atgriezties? Vai vajadzīga iestādes palīdzība? Nepievieno liekas individuālās atskaites, ja to neprasa noteiktā atbalsta kārtība.
7. Ko ieviest grupā jau šonedēļ?
- Izvēlies vienu situāciju, kurā kopīgais darbs visbiežāk apstājas.
- Vēro, vai grūtības saistītas ar norādes saprašanu, gaidīšanu, uzdevuma grūtību vai nepieejamu līdzdalības veidu.
- Vispirms izmēģini A vai B. Sagatavo tikai vienu nelielu, jau pazīstamu papildu materiālu, nevis sarežģītu jaunu spēli.
- Ja vajadzīgs C, iepriekš vienojies par drošu vietu, uzraudzību un atgriešanās iespēju.
- Ja bērnam nepieciešamais atbalsts nav nodrošināms, pārrunā to ar iestādes atbildīgo komandu.
Izdrukājamais palīgmateriāls · A/B/C izvēles tabula
Apstiprinātā “Kad izvēlēties paralēlu nodarbi?” v08 tabula ir sagatavota A3 vienas lapas un A4 divu lapu variantā. A3 horizontālā vienas lapas tabula palīdz izvēlēties A, B vai C risinājumu un piemērotu paralēlo nodarbi. Izdrukā un turi pie grupas plānošanas materiāliem.